AR

Tiktā liekas, ka cilvēki klausās to, kā mēs runājam, un tu viņam tās. Pagaidi, es nebedēju sākumu. Par ko viņi sāk? Pagaidi, tu viņu ieresti. Oh, wow. Nē, tā nedzerēs. Warning for everyone. Warning for everyone. Par ko mēs viņu varam parādāt? Man tas Robards. Ok. Vai ananās ir āda mūra smūta? What? Tas varbūt diši kasīt. Vai tev tas patīk? Nē. Man tas laumi no ananāsiem, es vēl apmēlu. Man arī, man negad šo patiesībā. Tad negad šo ananās. Tāpēc, ka viņa āda tevi. Tāpēc, ka es kaut ko izlasīju, un es, tad, kad es biju maziņa, es tam nesapratu, kā tā kā, kā ēd, tā kā, nu zini, kaut kāds bakterijs vai kaut kāds omlezīts, es tev sapratu, ka leģit, tu ielies smutē un no iekšas vienkārši ir mazi tādi. Hmm. Ah, nē. Labi. Es pažūšu tādā dzīvo. Auči. Auči? Ā, jo viņa, ē? Nē. Es labi. Ok. Labi, tā. Vienas no tematiem. Ko mēs šķiet varam? Tā jau bija pēr runāšanu, pēr komunikāciju. Vienas no tematiem. Jā. Komunikācija. Es varu komunicēt par komunikāciju. Ok. Um. Tezorā. Paņem tezori, jā. Tātad, mans statement, latviski būtu mans taisnojums ir. Ja nu klausās. Mans taisnojums ir, ka komunikācija ir atslēga visam. Man bija jāpaliek skaidrākai izrunā, izrunai, lai cilvēki, kas klausā stālumā saprast, ko nozīmē, kad Elizabete Pīproberds runā pēr. Jā. Jā. Komunikācija ir cauruļu, vadu un ierīču sistēmu elektriskās strāves, ūdens gāzes pārvedēji, kanalizācija vai satiksmes ceļi. Kādīs savienojums. Eja, atvera, kas savieno divus dobums. Vai arī sazināšanās, tas ir arī. Ok, atgriežamies pēc dobumiem. Kas ir tas vienākais dobums? Tāds, ka māja ir viens dobums, es esmu otrs dobums. Tieši tā. Ja mēs komunicējam, tad sanāk vienu lielu bedri. Jā. Kas ir salīdzinājumu argumēs? Ja viņi ir roti, viens cilvēks, viņam ir lielāka bedra. Labi. Tagad būtu vajagodis. Oskars? Nu jau tas Oskars. Labi, es būšu Oskars. Kamšī vienvārdu dienu tu tur izvēlēsi vienvārdu? Es kādus čalamēm. Johanna, Hanna vai Jana. Tu gribi būt kāda no tām? Pagaidi, es nav pabīdīju. Nē, mums ir 2022. gads. Oh. Oh. Ko? Labi, es būšu Auseklis. Labi. Es būšu. Jā. Es būšu. Auseklis un Roberts. Tāda atpakaļ šie komunikācijas. Ko es uzskatu? Auseklis uzskata. Es nezināšu par savu trešajā personā. Es uzskatu, ka komunikācija ir atslēga visam. Un es to saku kādreiz šo reizi. Ja tu gribi sadraudzēties ar kādu, tu nedrīkst vienkārši pulots un šeidī. Vienkārši pieslēdos kādam kalādu. Pieskārties un jūs sadraugi. Nē. Jums ir jāpasaka verbāli. Sveiks, mani sauc. Sveiks, mani sauc. Un tad tur veidojas konekšanas. Komunikācijas. Savienojams. Jums rodas divas bedres. Dobumi. Parvērtīsies par vienu dobumu. Un daudz cilvēki mūsdienā šodien neizprot šo fenomenu komunikācijas. Jo tik daudz problēmas mūsdienās rodas. Tagad, kad cilvēkiem ir baili vienam ar otru runāt. Vai arī cilvēkiem ir tāds... Nē, es gaģīšu, ka tas otrs pienāks man un pateiks to. Un tad nekas nenotiek. Jo tas otrs arī domā tāpat par to pirmo. Ja. Un tad nekas nesanāk. Un tad mūsdienās, un lielākoties visās filmās, seriālās, gramatās. Visi stāsti norisinās par to, kā viens otram neko nepasaka. Jā. Jā. Nu... Šo klausoties, man bija tāda, man bija tāda atgumenti. Bet, principā, galvenais ir jākā ir baili. No tās, ko... Nu... Jo nevienmēr tu saki pozitīvas lietas. Vai arī... Jā. Bieži vien, ļoti populārs piemērs. Ja tu... Droši. Es nezinu, kas tas. Mēs esam atklātā vidē. Atklātā vidē? Nu, ja tu atzīsties kādam par savām sajūtām. Jā. Nu... Zivtīgi, zivtīgi. Kā tas varētu aiziet? Listen. Var, listen. Ja tu nekād neuzzeni. Tad tu... Tad tu nekād neuzeni. Un tu sajūti prātā. Un tu domā, jā, nu, jā, nu. Bieži vien... Labi, šī attiecības nav labākai. Nu, nē, attiecības ir. Attiecības veidojas no komunikācijas, bet... Jā. Jā. Teorētiski scenarijs ir tāds, ka otrā... Tu pasaki, tu man patīc notur, bet tāds, nē, tu man nepatīc. Mēs varam aiziet galējībās. Jā. Ir tik daudz variantu, kas tev notikt. Bet ir svarīgi, ka tu pasaki to. Bet tā kā tas, ka tu esi pārliecināts par to, ko tu vēlies teikt. Bet galvenais, lai es neaizņem gadus, jo tā jau ir vilkšanās. Es domāju pāršas dienas apdomāties. Lai nav tā, ka tā kā... Viņš nopārk sieru vai viņa nopārk sieru un tu esi tāds, man arī patīk siers. Man viņš, viņa patīk. Kā? Ko? Viņš ir spēdīgs? Jā. Lai nav tā, ka tu pasaki tiem pašā sekundē, ka tu saproti, ka tev tas laik patīk. Tu pasaki, ka tev viņš patīk. Ka tu esi drošs par to. Jā, jā, jā. Bet lai arī nav tā, ka tev vajag trīdas, vairākus mēnešus gadus. Tā drīzāk ir vilkšanās. Vai arī tad, ja tu nevar izvērt tik ilgi, tas nozīmē, ka nē, nē, tev tas laik nepatīk. Es neesmu saspējusi ar tādu situāciju, ka tas laikam būtu tāds. Es nezinu, vai viņš man patīk. Cik ilgas par šo domāju? Jā, kādus divus gadus. Jā. Tas par šo uzreiz. Jā, jā. Laikam tas, kas man nāk par tā, ir jā, no. Nu, loģiski, tagad tu pasaki tam cilvēkam. Nu, viens pār. Tagad tu pasaki tam cilvēkam kāds jutieši. Tas ir, ka tu vēlies kaut ko darīt cestībā ar to. Jā. Vēlies attiecības iesākt kaut kas tāds. Piemēram, ja ir situācija, kur tu pirms... Nu, labi, tad vispār mazliet novirzīšos no ceļiņa, jo mēs varam šis ir. Jā. Mana ideālā versija tam, kā es redzu kādas es vēlatos attiecības, un kādas es vēlatos to situāciju, kur es nonāku romantiskā krustceļā, ir kā... Nu, Friends the lovers show. Jā, jā. Kāpēc līdz gribētu? Turkārt ir tas pārsāmīgais konteksts jau uz vienu to cilvēku, un pēc tam... Un tad man ir svarīgi tā sajūta, ka ja es atzīstos tam cilvēkam, un tam svarīgi tāds, u, es tā neiesos par tevi, ka mēs varam nonākt, ka mēs tā pat dzīvām turpināt šīs attiecības. Ka tas ir tā kā akments, kuram mēs vēlamies, šķēstos, kuram mēs vēlamies apiet, un pēc tādā gadījumā varam par to pasmieties. Aha, tu gribi mani kopā lūdz. Vienkārši kaut kas saka. Jā. Nu, kā, kad tas... Kad tu tā... Vienalga vienā vienā vajadzētu gribi šo cilvēku savā dzīvē. Tas cilvēks ir gribi tevi savā dzīvē. Jā. Tā kā problēma, atkal rodas, ir, ka ja tu neesi tādā situācijā, vai arī... Nu, man ir liela baila. Es nevēlos būt kopā ar cilvēku, kuru es tādā vai šādā viedā nevēlātu ar savā dzīvē. Jā, sapratu, kas tu saku. Jā. Tā kā es nesaku dramatistiskus attiecības. Es negribētu tāpat būt draugi, paķin nebūt romāna. Tas man kaut kā ir ekstra stāpīgi, ja tas cilvēks jūtas nē, tad es neesmu tādā pie mēja. Jā. Un tad... Un tāpēc tam šis cilvēks iziet ārā no tavas divas, jo tā situācija ir dīvainas. Mhm. Un tāpēc... Ko darīt tādā situācijā? Tur ir komunikācija īstā. Bet ja jūs patikāt vientočam kā draugi, un patīkat vientočam vienā pusē kā draugi... Nē, tas ir tas ideāls, bet, lai jūs esat dzīvē, nekad tas tā nav. Tu esi vēl bieži viena, kad tev kāds romantiski patīk ir grūti sākt ar draudzību, jo tavā galvā jau ir... Jā. ...romantisks interesis. Laikas tā būtu mana lielāka dilema. Nē, kuram tā nav? Nē. Atviežoties pie komunikācijas, kas ir saistībā ar šo visu, protams. Kad bieži vien ir tā, ka cilvēki nevēlas pateikt, nevēlas prasīt otram, lai viņi redz, ka otrs nejautas labi. Viņi nevēlas prasīt viņam, kas ar viņu notiek un uzbārsties, jo viņi tūliskat kā uzbāršanos, brīdzāk ateists no to, kā uzbāršanos, lai sevi atrunātu, pajautātam cilvēkam par to. Un man cilvēks vēl nepreizi, jo, ja tas cilvēks nevēlētas nekorunāt par savām problēmām, tad viņš... Bieži pateikt. Jā. Un es viņu domāju, ka tur astās vēl plašākas problēmas. Un kā tas saistās? Tu vēl... Es vietu, ka tas liekas kuras. Nu, ir vampīri un vilkači un divas bedres. Un tad ir milzīga aiza, tā kā metarī. Vai... Iekrit aizā. Vai tu gribi pateikt Rejection, Divine Protection šajā situācijā? Kā tas būtu latviski? Nu, ok. Tā doma... Vai tāmēr tu... Es, man liekas, es nepareiz saprotu, bet, tā kā, ja tev cilvēks patīk ro... Nē, nu... Hm? Kad tam tad nebija lams būt? Ja izveidojas tāda situācija, ka tu atzīsties, tad tāpat grib būt drauga, bet tas otrs cilvēks nevar ņūt snāstienos, tad tas kā... Tur nebūtu... Tur nav īsti ko nožēlot. Jā. Un... Pagaidi, Edoma. Doma kāds ataka? Viņa plānām... Nevarētu esīt. ...sramu. Amulet. Amulet. Ok. Jā. Vai tev vēl ir fokus, ko pēdējos ar komunikācijas? Kāda komunikācija? Tev bija daudz argumentus šodien. Šodien? Nu, jā, galvenais... Nu, man viens arguments ir, ka pieži, kad es komunicēju ar cilvēkiem, tīpaši, kad es negatīvi par kaut ko jūtos, es pēc šīs komunikācijas jūtos vēl fliktāk. Ka viņu... Tas, kā viņa šo informāciju uzklausā, un kā viņa uz to rēģē, tas nav negatīvi aizvainojies, vai kaut kā, bet, ja... Nu, loģiski cilvēki dažādi. Jā. Tā kā viņa uz to rēģē, tas pasliktina manu emocionālo stāvokli, un tāpēc es bieži vien izvēlos nekomunicēt par to, kā es jūtos, ja tas man liekas jūties fliktāk. Cik bieži tu teikti no... Pieci. Ja tu brīvē tiek nevajadzētu līdz 10. Nu, labi, tas arī dar jā. Paga, tas ir 50-50? Jā. Kas man ir diezgan augsts. Jā. Varbūt man nepareiziet cilvēki dzīvē, varbūt es nemāku lietas uztvert, bet... Es saprotos ar to, ko tu saki. Bet tas vēl aiziet apakaļ uz to, kāpēc, nu, man jau ir bail teikt, kā es jūtos. Es jau jūtos nērti ar... sevis kaut kādu pušu parādīšanu. Jā. Un tagad es parādu, nu, vodas, ka man... Nu, ka tās provozes aiztīts, ka ir nevis problēma komunikācijā, bet tā, kā es uztveru un reaģēju uz informā... Nu, uz citu rīcībām. Bet to var mainīt? Es nezinu. Nākamšajā epizode, ja mēs esam cilvēki, tad tā būs kādus... Maigūnas. Maigūnas. Es atpiedzinīsim maigūnas. Oskars. Bet Oskaram nekad nav ko teikt. Viņš vienkārši ir... Klusē. Jā. Viņš vienkārši klusē. Bet vienkārši ir starp mums. Mhm. Ne tā, bet jā. Saule... Latvija... Sedina... Tu... Mēs vienkārši paranājam par... Nē! Par situāciju. Par to, ko es esmu. Situāciju, valstī. Ā, jā. Ja kāds jau kādam interesē par situāciju valsīt, tad 2027. gada budžetā papildus tieši šitā nauda lielāko 10 pedagogu algām. Tā kā... Jā! Viņiem! Aplaudisiet pedagogu algām! Jā. Labi. Es parasti... Man liekas, ka tas nav kaut kas, ko tu var mainīt, jo tā vienkārši tava automātiskā uztvera kā cilvēki. Katram cilvēkam ir tā automātiskā uztvera, kā viņi uzņem informāciju, kas kopš tas ir sociotiskajam un ennegram stipēm un vispārējo. Un... Man liekas, ka tad, es zinu, vajadzētu vīzāk mēģināt nevis izmainīt, bet uzlabot, apīstīt savu... Prasmi uzņem kritiku tieši konkrēti. Jā. Jo bieži vien arī ir labi, kad cilvēks negatīvī tev dod to feedbacku par tavu problēmu vai tavām sajūtām. Tad arī tu dienāsies kaut kā ar viņām tik labāk pats galvā. Jā, un tu redzi citus pusi, citu daļu. Pats ja tu nepiekrīti viņai, tu saproti, kā varbūt vēl citus daļus skatīties uz tavām problēmām, un kā viņi rīkotos tādā situācijā, un tu saproti, kā tu gribētu lai iznākums... Kāds... Speigās. Nu, apmēram. Vai tu saproti, ko es tev saku? Jā. Jep, jep. Un tad būtu tā lieta, ka mēs mākam to izrunāt, bet tā kāds būs tas reālais solis, ko varētu darīt tādā situācijā. Nu tā kā... Cilvēki... Pieņemsim mums vajagas personu. Tādā bija Johanna... Nē, pārāk garš var. Jana. Janai ir problēma. Viņai ļoti gribas kļūt par mākslinieci. Bet viņai nekas to neatbalst. Skolā, kurā viņa māc, varbūt draugi atbalst. Es zinu, ka draugi atbalst. Bet, jā, šī ir problēma. Viņa nevēlas darīt neko citu. Viņa vēlas kaut ko darīt ar māksliniem. Viņa šo problēmu izstāsta kāda... Varbūt draugam. Pieņemsim arī draugam. Viņa ir visu laiku par to ļoti domā. Viņa ir ļoti nospējas stāvēt. Tāpēc viņai ir cits problēmas. Viņā rodas to vienu lielu problēmu. Viņa parunā ar to vienu citu draugu, Oskaru. Oskaram ir cits skatījums. Viņš pasaka, ka tu mākslu varētu darīt vienmēr labāk un produktīvāk. Viņa kļūt par advokāti. Es uzskatu, ka tev nav jāka darīt neko ar mākslu. Taviem vecākiem ir taisnība un paskaties kādā skolā. Tas nav tas, ko Jāna gribēja dzirdēt. Pieņemsim, ka viņa nāca ar domu, ka viņš palīdzēs. Viņai tieši saprast, kā viņa varētu rīkoties tā, lai viņa dara kaut ko ar mākslu. Viņa nesīkšas cilvēkus. Viņa jūtas vēl ērāk sāpināt, jo kārtē jau reizi dzirdējas, ka viņai nevajag. Kas būtu nākamais solis, ko viņi dara? Viņa ir informācijas Instagramo. Tas, kā es šobrīd iekšēji emocionāli uz to reaģēju, ir kļūt par advokāti. Tas ir tas, kā es uz tajā mindsetā, kur es šobrīd esmu, tā būtu mana rīcība. Es vēl nezinu, man liekas, tas nav īsti pareizā ceļa. Šī problēma pirmkārt saistīta ar karjēru. Karjera ļoti ceļš saistīta ar tavu īstiku. Mēs visi zinām, kā mākslas nozerē ir ar īstiku. Šis karjeras ceļš prasa uzdrošināšanos. Tāpēc tu neapmēgini un nezini. Nē, protams. Es nezinu. Tev varētu būt citas vērtības. Tev svarīgākais nav dzīvē darīt kaut ko, kas tev aizkustina. Tev ir lietas, kas tev aizkustina. Tev, piemēram, svarīgākais dzīvē ir savu laicīgi nodrošināt privātmāju. Vai laicīgi būt finansiāli stabilāmi, lai sāktu ģimeni. Vai tu vidusskolā negāja laicīgi gulēt, jo tu pildīji mājas pusūnas, sēdēji telefonā. Un tevi saistinājās dzīves ilgumas. Tu zini, ka tu līdz 40 netiks. Tāpēc tev nav laika mēģināt karjerā. Šitā arī sargumā tu neļauj varētu. Ir vētības, kas ir svarīgākas par to, ka tu pelni naudu ar kaut ko, kas tev ir ļoti, ļoti nozīmīgs. Šādā situācijā es bieži vienu, ja tev kāds saka, ka šis tev kaut kādā veidā patīk, šeit ir darbs, šeit labi maksā. Un jā, varbūt tu neesi sajūsimā, sajūsies katru rītu, bet vismaz tev, nezinu, būs māja, tev būs ģimene, tev būs brīvais laiks. Vai kaut kāds tāds liekas, kuram tev ir vētība. Mēs par šo brād par mēs kaut kādā citā reize. Es gribu pabeigt to, ko es teko teicam par komunikāciju. Un par to, kā tā Jana uztvēra Oskara teikt to un ko viņai darīt ar to šo nepatīkamo viedokļu. Nu analizēt, kā viņa par to jūtas. Jā, vai piemēram, ja viņai tas sāpināja, kā tu zinēji. Viņa nevēlas vairāk nevienam citam to stāstīt, jo viņa vairs nevēlas dzirdēt to pašu, piemēram, ko Oskars teica. Jā, viņai jāsprot, no kurienes viņai nāk šīs sāpes. Vai viņai nāk šīs sāpes, jo viņi ļoti gribēja, kāds viņai atbalst šo karjeru, lai viņi var viņu aizsākt. Ja. Vai arī viņai tas sāpēja, jo es nezinu, kā citi tiem es tev teiktu, šis bija tā kā... Viņai sāp tas, ka ar to viņa iekšēji zemapziņā apzinājās, ka viņa neies mācu karjeru. Un, ka tas nav kaut kas, ko viņa vēlas, tas kaut kāda veidā tāda maza nāve, ko viņa sēro. Nevis to, ka viņai nāk stipinājumi, bet to, ka viņa saprat, ka viņa zina, ko viņa darīs. Un tad tas ir sāpīgi. Piemēram. Vai tu šo varētu attiecināt, mēģināt atcerēties pati, kad tu saņem negatīvu? Analizēt savu sēmā? Jā. Analizēt savas emocijas ir ļoti notika. Man vajag analizēt savas emocijas, man vajag atrasties ļoti izolātāpītei. Bieži vien, kad tas notiek, tas dzīve turpinās. Tādā visu laikā aizpiedāvusies, lai dzimūziku. Pēc tam es ielogu un domāju. Vienkārši – pardon. Tieši tā. Paņēm audiņai. Un tas blociņā vienkārši ierakst visas emocijas. Ja tu rakst emocijas, tu saproti, cik daudz slikta emocija ir pārtiesībā. Tā kā reāli, mēs varam nosaukt tik daudz sliktās emocijas un tik maz labās emocijas. Labās emocijas ir – es jūtos labi, es jūtos liels, es jūtos priecīga, uzjautrināta, enerģiska. Ne, valītiski. Es nezinu, varbūt vienkārši pieticīgs vārdu krājums. Nē, tas emocijas ir vairāk. Bēdīgs, nobijies, satraukts. Tur nav tikai sāru spektra. Jā, jā, jā. Bet priekam un laimē, vienīgais, ko tu vēl klāt var piemest, ir patīkams uztraukums, enerģijas, nezinu. Kas tagā ir uz robežas arī negatīvas emocijas. Jā, es teko, atlasīts tas emocijas ir ļoti lielā slaida. Un, lai nesāk šo, šo terapijas taisību. Un pēdējā vārda ir šādas sesijas vajag biežāk ar sevi un citiem komunicējām un runājām. Un Roberts un, kā mēs gadām, auseklis. Roberts un auseklis saka čau.